„Mājiņa” ir zīmēšanas nodarbības tēma iesācējiem un diletantiem, lai triecientempos iepazītu dažādus zīmēšanas piederumus, zīmēšanas tehnikas, grafīta iespējas, kā arī, darbojoties uz papīra, saprastu vienkārša zīmuļa lielās iespējas.

Uzdevums „Mājiņa” radās un daudzas reizes tika pielietots Katrīnas Neiburgas „Personīgas izstādes ” laikā Rīgas mākslas telpā 2008. gada nogalē.

majina 01 Uzdevums sākas ar apgalvojumu: ikviens cilvēks var uzzīmēt primitīvu māju, tādu, kā mēs visi esam zīmējuši bērnībā.
Katrs pēc brīvas izvēles ieskicē (jeb novieto) savu māju lielā lapā, pēc tam es lūdzu māju uzvilkt ar lineālu. Katrs pats veic savas mājas novietošanu lapā, es neko neaizrādu, tikai pašās beigās mēs runājam par kompozīciju. 

Pāri šai mājai mēs mācamies ēnot jeb štrihot. Jāēno no augšas, kā glītrakstīšanā. Tiek pieļautas kļūdas, par tām mēs nerunājam, bet vienkārši turpinām procesu. Zīmēšanas nodarbības vidū tiek mainīts zīmulis, ņemam 8B, tātad ļoti mīkstu, un atkal viss mainās. ēnošana prasa koncentrēšanos un ir kārtīgs treniņš rokai, kas iepriekš to nav darījusi. Tajā brīdī neviens nedomā par māju.

ēnošanaKad beidzam ēnot, izvērtējam padarīto:
1) kā atšķiras ar lineālu un ar roku vilktas līnijas,
2) kā atšķiras cietāki un mīkstāki zīmuļi, un kā mainās rokraksts,
3) kā līnijas veido apjomu,
4) kā darbojas roka un acs kopā,
5) kā māja ir iekomponēta lapā.

Māja ar gaismu un ēnu Nākamais solis ir dzēšgumijas lietošana. Ar to mājai tiek izdzēsts jumta trīsstūris, tas uzreiz izveido apjomu, vairs nav tikai lineāra māja, bet apjomīga - ar apgaismotu gala plakni. Tas ir pārsteigums cilvēkiem, kuri iepriekš nav zīmējuši!
Nākamais solis - mēs, kopīgi diskutējot, ievelkam horizonta līniju un mājas krītošo ēnu, domājot par kompozīciju (kā labāk būs mājai) un mājas apsēdināšanu plaknē.

Arī tas rada brīnuma efektu, jo horizonta līnija un krītošā ēna sekundes laikā izmaina visu zīmējumu.

Uzdevums visos gadījumos dalībniekos ir izraisījis interesi par grafītu un zīmuli, vēlmi zīmēt daudz un panākt vēlamo rezultātu, jo iespējas ir skaidras un interesantas.

Brīva plosīšanās ar grafītuZīmējums ar grafītu un dzēšgumijuNākamais zīmējums, komplektā ar mājiņu, ir ļoti brīva improvizācija ar grafīta stienīti, tas ir piecu minūšu vingrinājums, absolūts pretstats „Mājiņai”.

Brīva „plosīšanās” ar grafīta stienīti pa papīra lapu, izmantojot arī dzēšgumiju kā zīmēšanas līdzekli. Uzdevums neuzbāzīgā veidā paplašina zināšanas par zīmējuma iespējām un to, ka var zīmēt neakadēmiski, vienkārši ļaujoties izbaudīt pašu materiālu, šajā gadījumā grafītu, bet tā var būt arī ogle u.c..

Uzdevumu „Mājiņa” izpilda Oskars, kurš grib iemācīties kaut ko saprast par zīmēšanu.

Oskars studē datormākslu un uzskata, ka zīmēšana un tās izpratne palīdzēs viņam atrast interesantākus risinājumus turpmākajā darbā. Oskars nekad nav ēnojis, nezina kā turēt zīmuli un nesaprot līniju atšķirības un iespējas. Ir zīmējis, izmantojot fotogrāfijas.

Oskars neuzskata, ka zīmēšana ir līdzīga rakstīšanai ar roku, tomēr vēlāk viņa domas mainās, jo viņš saprot, ka ir vajadzīgs treniņš, lai ēnošanas rezultāts būtu perfekts. Process viņam liekas aizraujošs un meditatīvs. 

Oskars zīmē mājuOskars novērtē, ka līnija, vilkta ar lineālu, ir cieta un konkrēta, bet līnija, vilkta ar brīvu roku, no tās atšķiras. Zīmēšanas gaitā viņš atzīst, ka atšķirīgās līnijas palīdz veidot telpiskuma izjūtu. Audzēknis dalās iespaidos, ka štrihot ir grūti, un, ka tas ir neticami, kā pāris līnijas dažādās tumšuma pakāpēs var izmainīt zīmējuma telpu vai galveno zīmējamo objektu.

Oskaram bija bail pēc „kārtīgās” ēnošanas ķerties klāt pie grafīta stienīša un brīvi „plosīties” pa papīra lapu. Tas viņam bija īsts atklājums!

Nodarbību viņš uztvēra kā kārtīgu treniņu. Tomēr beigās atzina, ka neesot jutis, kā paskrien laiks un neticēja, ka ir cītīgi darbojies divas stundas.

Oskars izteica vēlmi iemācīties perfekti zīmēt, izmantojot visus zīmēšanas resursus un atzina, ka nekad nebija domājis, ka uzzīmēt mājiņu var būt tik aizraujoši un neparasti.

PS. Mājiņai beigās tika piezīmēts skurstenis un dūmi, lai padarītu to mājīgāku… kā nekā mājiņa ir kaut kas ļoti personīgs mums katram.
Diāna Dimza Dimme

 * Diāna Dimza Dimme ir māksliniece, Rīgas mākslas telpas izglītības programmas vadītāja.

Materiālu sagatavoja Ilze Vītola